Frankenstein

1818. gadā publicētais Frankenšteins ir nozīmīgs darbs gan gotikas, gan zinātniskās fantastikas žanrā. Mērijas Šellijas sacerētajā romānā ir iedziļināties cilvēka ambīciju dziļumos, zinātniskās izpētes robežās un dieva spēlēšanas sekās.

Stāsts griežas ap ambiciozo zinātnieku Viktoru Frankenšteinu, kura nerimstošā tiekšanās pēc zināšanām noved viņu pie pārdroša eksperimenta: viņš cenšas pārvarēt pašu nāvi. Vēlmes atklāt dzīves noslēpumus vadīts, Viktors no reanimētām ķermeņa daļām saliek cilvēkam līdzīgu būtni. Taču šis radīšanas akts iekustina notikumu ķēdi, kas uz visiem laikiem mainīs viņa un apkārtējo dzīvi.

Romāns izvēršas caur virkni vēstuļu un stāstījumu, stāstot Viktora ceļojumu no ledus ainavām Šveices Alpos līdz drūmajām Ingolštates laboratorijām. Viņa radījums, vārdā nenosauktais briesmonis, kļūst par traģisku figūru — būtni, kuru sabiedrība atstumj un kas alkst pēc pieņemšanas un izpratnes. Kad radījums klīst pa postītiem plašumiem, tas cīnās ar savu eksistenci un tai sagādātajām mokām.

Šellija sava stāstījuma struktūrā meistarīgi ieauž zinātniskās ētikas tēmas, zvērības būtību un nekontrolētu ambīciju sekas. Uz 18. gadsimta beigu Eiropas fona viņa izvirza dziļus jautājumus par cilvēka zināšanu robežām un pienākumiem, kas saistīti ar šādas varas izmantošanu.

Romāna aizraujošā vide — kur ledus virsotnes satiekas ar tumšām laboratorijām — atspoguļo iekšējās cīņas, ar kurām saskaras tā varoņi. Industriālajai revolūcijai un zinātnes sasniegumiem pārveidojot sabiedrību, *Frankenšteins* kļūst par sava laika kultūras raižu atspoguļojumu. Šellijas citādības izpēte — gan briesmoņa, gan paša Viktora ārprāta formā — atbalsojas arī mūsdienās.

Frankenšteins ir iedvesmojis daudzas adaptācijas, tostarp tādas ikoniskas filmu versijas kā 1931. gada klasika, kuras režisors ir Džeimss Vails, kurā Boriss Karlofs ir neaizmirstams briesmonis. Ārpus kino mūsdienu reinterpretācijas literatūrā, filmās un citos plašsaziņas līdzekļos turpina pētīt Šellijas tēmas, pielāgojot tās jauniem kontekstiem.

Šajā stāstā par ambīcijām, radīšanu un nežēlību Šellija mums atgādina, ka mūsu darbībām ir sekas — neatkarīgi no tā, vai mēs cenšamies izaicināt nāvi vai radīt dzīvību. Ielūkojoties zinātnisko atklājumu bezdibenī, mums ir jāiet uzmanīgi, jo robeža starp radītāju un radītāju izplūst, un sekas var būt daudz briesmīgākas, nekā mēs iedomājamies.
Varat lasīt bezsaistē