The Book Of Tobit (Apocrypha)

Tobits, saukts arī par Tobias grāmatu, ir apokrifs darbs (ebrejiem un protestantiem nav kanonisks), kas ar Septuagintas starpniecību nokļuva Romas katoļu kanonā. Reliģiska tautas pasaka un jūdaizēta stāsta par pateicīgajiem mirušajiem versija stāsta par to, kā Tobits, dievbijīgais ebrejs, kas tika izsūtīts uz Ninivi Asīrijā, ievēroja ebreju likuma priekšrakstus, dodot žēlastību un apglabājot mirušos. Par spīti saviem labajiem darbiem, Tobits kļuva akls.

Grāmata galvenokārt ir saistīta ar problēmu saskaņot ļaunumu pasaulē ar dievišķo taisnīgumu. Tobits un Sāra ir dievbijīgi ebreji, kurus neapšaubāmi nomocījuši ļaundabīgi spēki, taču viņu ticība beidzot tiek atalgota, un Dievs tiek attaisnots kā taisnīgs un visvarens. Citas galvenās tēmas ir nepieciešamība ebrejiem, kas dzīvo ārpus Palestīnas, stingri ievērot reliģiskos likumus un solījums atjaunot Izraēlu kā nāciju.